Līdz 20. gadsimta beigām teksti tika drukāti uz īpašām mehāniskā tipa iespiedmašīnām, un tikai 80. gados tos pamazām sāka aizstāt ar elektroniskām ierīcēm.
Personālajiem datoriem, kas jau bija pamata komplektācijā, bija rakstīšanas funkcija (uz tastatūras), ar iespēju tos pēc tam drukāt uz perifērijas ierīcēm (printeriem). Kad plašas masas ieguva piekļuvi personālajiem datoriem, nepieciešamība pēc iespiedmašīnām izzuda pati par sevi.
Taču, ja tas nebūtu pēdējais, nav zināms, vai pēc tam būtu izgudrota burtu un ciparu informācijas ievadīšanas metode un kādas būtu izskatījušās mūsdienu tastatūras. Tāpēc, runājot par tekstu mašīnrakstīšanu/drukāšanu, vispirms ir jāatceras iespiedmašīnu vēsture.
Rakstmašīnas vēsture
Pirmo reizi tekstu un zīmējumu reproducēšana uz papīra un tekstilizstrādājumiem ar drukāšanu sākās senajā Ķīnā. Uz to liecina arheoloģiskie atradumi, kas iegūti Austrumāzijā un datēti ar mūsu ēras 3. gadsimtu. Jaunāki aizzīmogoti artefakti ir atrasti senajā Ēģiptē. Viņu vecums pārsniedz 1600 gadus. Runa ir par konservētiem papirusiem un audumiem, uz kuriem uzdrukāti uzraksti un attēli.
Ja runājam par pilnvērtīgu grāmatu iespiešanu - nevis pa gabalu, bet masveidā (izmantojot zīmogus/rakstus), tad tā tika izgudrota laika posmā no 6.-10.gs. Arī izgudrojuma autorība pieder ķīniešiem, un agrākais iespieddarbs no Ķīnas, kas saglabājies līdz mūsdienām, ir 868. gada Dimanta sūtras kokgriezuma kopija.
Daudzus gadsimtus ar tekstu iespiešanu nodarbojās tikai lielas, visbiežāk valsts un reliģiskās organizācijas, un parastajiem cilvēkiem šis amats bija pārāk dārgs un nepieejams. Situācija sāka mainīties tikai 18. gadsimtā, kad Anglijā tika izdots pirmais patents portatīvajai rakstāmmašīnai. Daudzi Eiropas inženieri bija iesaistīti šādu mašīnu projektēšanā: nav precīzi zināms, kam tieši pieder idejas autors.
Taču ir pilnīgi droši, ka pirmā komerciāli veiksmīgā (plaši izplatītā cilvēku vidū) bija Skoulza un Glidena rakstāmmašīna, kas pazīstama arī kā "Remington 1". Aprīkots ar QWERTY tastatūru, tas tika prezentēts Anglijā 1873. gadā, un tas iezīmēja drukas mehānismu turpmākās attīstības sākumu.
Daudz agrāk, 1808. gadā, ātrās drukas mehānismu ieviesa itāļu mehāniķis Pelegrīno Turri, kurš ir slavens arī ar koppapīra izgudrotāju. Turri aparāts līdz mūsdienām nav saglabājies, bet uz šīs ierīces izdrukātie papīra dokumenti saglabājušies.
Nav saglabājušās arī Čārlza Vitstona rakstāmmašīnas, kuras viņš izgudroja 1850. gados, bet nepatentēja un neieviesa masveida ražošanā. Tādējādi vienīgais izdzīvojušais piemērs ir "Remington 1", lai gan vēsture vēsta, ka gaismu viņš redzējis tikai 150-170 gadus pēc pirmo (bet ne izdzīvojušo) rakstāmmašīnu izgudrošanas.
Līdz 20. gadsimta vidum par galveno dzinējspēku kļuva elektrība, parādījās pirmie rakstāmmašīnu elektromehāniskie modeļi. 1973. gadā tika izlaists IBM Correcting Selectric modelis ar drukas kļūdu labošanas funkciju. Tas ļauj pārvietot karieti atpakaļ un krāsot izdrukas ar baltu tinti un pēc tam uzklāt jaunas rakstzīmes.
Jauns posms
Elektromehānikas laikmets drukāšanā nebija ilgs: jau 1984. gadā IBM PC drukas standarts tika standartizēts un izplatīts visā pasaulē. Rakstāmmašīnas visur sāka aizstāt ar personālajiem datoriem ar XT tastatūrām, kas aprīkotas ar 83 taustiņiem.
Tie varēja mainīt ievades režīmu, kas ļāva pārslēgties starp lielajiem un mazajiem burtiem. Līdz 1986. gadam XT tastatūras vispirms tika aizstātas ar DIN ierīcēm un pēc tam — modeļa M tastatūrām ar 101 līdz 106 taustiņiem. Savienojuma ports tika aizstāts ar PS / 2, un pirmo reizi starp taustiņiem parādījās Windows un Menu pogas.
Modernās tastatūras ir pieejamas ar USB savienojuma portu, un papildus standarta tām ir papildu multivides taustiņi. Piemēram, skaļuma palielināšanas un samazināšanas pogas, meklēšana, atjaunināšana utt. Tekstu drukāšana uz tiem ir pēc iespējas vienkāršāka un ērtāka. Signāli tiek pārsūtīti uz datoru gandrīz uzreiz, kas ļauj palielināt rakstīšanas ātrumu līdz 300-400 rakstzīmēm minūtē. Ātruma rekords šobrīd pieder Mihailam Šestovam, kurš, izmantojot skārienrakstīšanu, ierakstīja 940 rakstzīmes minūtē.
Šo rekordu vēl nevienam nav izdevies sasniegt un pārspēt, taču tas nav nepieciešams. Pietiek rakstīt 200–300 rakstzīmes minūtē, lai jūs uzskatītu par labu mašīnrakstītāju, un jūs vienmēr varat pārbaudīt savu rakstīšanas ātrumu, izmantojot bezmaksas tiešsaistes testu.
Varat periodiski to apskatīt, lai novērotu dinamiku. Spēja ātri un precīzi rakstīt tekstus ir noderīga prasme, kas ietaupa laiku un pūles, un to novērtē arī darba devēji.
