Drukāšanas ātruma tests
Līdz 20. gadsimta beigām tekstus rakstīja ar īpašām mehāniskajām rakstāmmašīnām, un tikai 20. gadsimta 80. gados tās pakāpeniski sāka aizstāt elektroniskās ierīces.
Personālajiem datoriem jau bija iebūvēta teksta ievades funkcija (izmantojot tastatūru) ar iespēju tekstu vēlāk izdrukāt uz perifērijas ierīcēm (printeriem). Kad PC kļuva plaši pieejami, nepieciešamība pēc rakstāmmašīnām pati par sevi izzuda.
Tomēr, ja rakstāmmašīnu nebūtu bijis, nav skaidrs, vai alfanumeriskā ievades metode tiktu izgudrota vēlāk un kā šodien izskatītos modernās tastatūras. Tāpēc, runājot par teksta rakstīšanu un drukāšanu, vispirms jāatceras rakstāmmašīnu vēsture.
Rakstāmmašīnas vēsture
Pirmo reizi tekstus un ilustrācijas uz papīra un tekstilizstrādājumiem ar drukas metodi reproducēja Senajā Ķīnā. To apstiprina arheoloģiskie atradumi Austrumāzijā, kas datēti ar 3. gadsimtu m.ē. Vēlākus drukas paraugus atrada Senajā Ēģiptē, un tiem ir vairāk nekā 1600 gadu. Tie ietver saglabājušos papirusus un audumus ar iespiestiem uzrakstiem un attēliem.
Ja runājam par grāmatu masveida drukāšanu (nevis atsevišķu kopiju izgatavošanu, bet izmantojot spiedogus vai trafaretus), tad šī metode tika izgudrota 6.–10. gadsimtā. Arī to izgudroja ķīnieši, un vecākais saglabājies drukas materiāls no Ķīnas ir Dimanta sūtras ksilogrāfiskā kopija no 868. gada.
Daudzus gadsimtus teksta drukāšana bija pieejama tikai lielām institūcijām, galvenokārt valsts vai reliģiskām, savukārt parastajiem cilvēkiem tā bija pārāk dārga un nepieejama. Situācija sāka mainīties tikai 18. gadsimtā, kad Anglijā tika piešķirts pirmais patents pārnēsājamai rakstāmmašīnai. Pie šādām ierīcēm strādāja daudzi Eiropas inženieri, un nav precīzi zināms, kurš to izgudroja pirmais.
Taču ir droši zināms, ka pirmā komerciāli veiksmīgā (un plaši izplatītā) rakstāmmašīna bija Šoulza un Glidena modelis, kas pazīstams arī kā Remington 1. Tā tika prezentēta Anglijā 1873. gadā un bija aprīkota ar QWERTY tastatūru, kas kļuva par pamatu turpmākai rakstīšanas mehānismu attīstībai.
Krietni agrāk, 1808. gadā, itāļu mehāniķis Pellegrīno Turri prezentēja mehānismu ar ātrās drukāšanas funkciju. Viņš ir pazīstams arī kā kopēšanas papīra izgudrotājs. Lai gan Turri ierīce nav saglabājusies, ir palikuši dokumenti, kas tika uzdrukāti ar to.
Arī Čārlza Vītvstona 1850. gadu rakstāmmašīnas nav saglabājušās, jo viņš tās nepatentēja un nesāka masveida ražošanu. Tādējādi vienīgais saglabājies modelis ir Remington 1, lai gan vēsture liecina, ka pirmās rakstāmmašīnas patiesībā tika izgudrotas 150–170 gadus agrāk.
20. gadsimta vidū elektrība kļuva par galveno virzītājspēku, un parādījās pirmās elektromehāniskās rakstāmmašīnas. 1973. gadā tika ieviests IBM Correcting Selectric modelis ar kļūdu labojuma funkciju. Tas ļāva pārvietot rakstāmmašīnas galviņu atpakaļ un pārklāt nepareizos simbolus ar baltu tinti, pirms uzdrukāt pareizos.
Jauns posms
Elektromehāniskā laikmeta rakstāmmašīnas nepastāvēja ilgi: jau 1984. gadā IBM PC drukāšanas standarts kļuva globāli izplatīts. Rakstāmmašīnas sāka aizstāt personālie datori ar XT tastatūrām, kurām bija 83 taustiņi.
Šīs tastatūras ļāva pārslēgt ievades režīmus, kas atviegloja pāreju starp lielajiem un mazajiem burtiem. Līdz 1986. gadam XT tastatūras tika aizstātas vispirms ar DIN ierīcēm un pēc tam ar Model M tastatūrām, kurām bija no 101 līdz 106 taustiņiem. Savienojuma ports tika nomainīts uz PS/2, un pirmo reizi parādījās Windows un Menu taustiņi.
Mūsdienu tastatūras tiek pieslēgtas, izmantojot USB, un papildus standarta taustiņiem tām ir arī papildu multivides pogas, piemēram, skaļuma regulēšana, meklēšana, lapas atsvaidzināšana u.c. Rakstīt uz tām ir ārkārtīgi vienkārši un ērti. Signāli datoram tiek pārraidīti gandrīz acumirklī, kas ļauj sasniegt rakstīšanas ātrumu 300–400 simbolu minūtē. Pašlaik ātruma rekords pieder Mihailam Šestovam, kurš, izmantojot aklo rakstīšanu, minūtē uzrakstīja 940 simbolus.
Neviens vēl nav pārspējis šo rekordu, taču tas arī nav nepieciešams. Rakstīt ar ātrumu 200–300 simboli minūtē jau ir pietiekami, lai tiktu uzskatīts par labu rakstītāju, un savu rakstīšanas ātrumu vienmēr var pārbaudīt ar bezmaksas tiešsaistes testu.
Testu var regulāri veikt, lai sekotu līdzi savai attīstībai. Spēja ātri un bez kļūdām rakstīt ir noderīga prasme, kas ietaupa laiku un enerģiju, un tā tiek augstu vērtēta darba devēju vidū.
